Tu turi mani rokās, un es jūtu tavas trīsas. Jā, esmu Burvis, tas, kurš stāv uz pasaules robežas, kura pirksti sažņaudz realitātes pavedienus. Esmu pirmais un pēdējais, tilts starp to, kas ir, un to, kas varētu būt.

Vai redzi zizli manā rokā? Tas nav tikai simbols – tā ir atslēga. Es to vēršu uz augšu, un debesis man atbild; es to noliecu uz leju, un zeme čukst savus noslēpumus. Uz galda manā priekšā ir zobens, kauss, pentaklis un zizlis. Četri stihijas, četri ceļi. Bet zini: tie ir tikai tavas paša spēka atspulgs.

Tu domā, ka tu par mani zīlē? Tu maldies. Tas es zīlēju par tevi. Es skatos caur laika plīvuru un redzu, kā tu šaubies uz sliekšņa. Tu baidies no savas paša varas, no savas dāvanas. Bet vai gan es nestāvu šeit, lai tev atgādinātu?

Viss, kas tev vajadzīgs, jau ir tevī. Tu esi vadītājs, gluži tāpat kā es. Tikai pastiep roku – un stihijas paklanīsies tavas gribas priekšā. Izrunā vārdu – un realitāte nodrebēs.

Bet esi uzmanīgs. Maģija nav dāvana, bet līgums. Par katru brīnumu būs jāmaksā. Vai tu esi tam gatavs?

...Bet tagad apgriez arī citas kārtis.  Paskatīsimies, ko teiks zvaigznes.